Kā tev šodien patīk pasaule?
Hei un labrīt!
Ir pusē astoņi no rīta un es jau kādu brīdi esmu uzsākusi dialogu ar šo dienu. Rīts un mans kafijas rituāls ir kaut kas fantastisks. Tā jau ir puse no izdevušās dienas, jo tur ietilpst ne tikai gardas kafijas malkošana, bet arī interneta okšķerēšana visos e-pastos un vēl šur tur + kāda rinda no jau iesāktās lasītās grāmatas (ai, citreiz pat uzsāku jaunu, kas dienas sākumu rada vēl jo iedvesmojošāku). Kad nu jau sāku aktīvāk posties uz iziešanu no mājas, apsveru visas ieplānotās lietas, bet, ja nav ieplānotas, tad vislabāk tās plānojas tieši birstējot zobus (vispār tāds labs process, kad visu ko pārdomāt, ne? pat tiem, kas skrien kā tādas aptrakušas vāveres ritenī)..un zini, tā jau ir vairākus gadus. Un patīk man, ka tas tā ir, un ka tas tā ir katru rītu, un neko negribu mainīt arī rīt..un parīt, un aizparīt, un….
Un tagad tava kārta. Pastāsti nu, tev arī ir kāda dienas neatņemama sastāvdaļa, izņemot elpošana, pļāpāšana un vēl šādas tādas mūsu sugai raksturīgās iezīmes?
Un jā…protams, tam visam pa vidu vēl mūzika…
Melodisks labrīts!
Atļaušos šajā blogā sevi nostādīt galvenā dīdžeja statusā. Domājams, ka nevienam nekas pārāk iebilstams nebūs, nu, es vismaz tā ļoti ceru.
Un sakarā ar šo sevis kronēšanu un labrīta sveicienu iegriežam The Waifs:
okidoki, 4 min līdz tramvajam, jāuzspēj!!! Zzzane
Alise
Jā, nu par ko gan citu kā par to pašu Alisi, kas no Brīnumzemes..un kas nu jau tūlīt arī no kino milzu ekrāna vērsies man tieši pretī.
Sen nav bijis tā, ka gribas kādu filmu tiiiiīk ļoti redzēt, ka nu tiešām sagaidīt vairs nevar. Bez maz līdz baltajām pelītēm, pārpīlēti runājot
Ceru gan, ka gaidīšanas (sa)traukums būs tā vērts. Bet es tomēr gribu paļauties uz Bērtonu un Depu, kas mani nekad nav pārāk ļoti pievīluši, kā arī 3D, kas turpina izsaukt manu sajūsmu vieglā formā.
Un protams, nevar nepieminēt post skriptumā, ka ar tādu pašu tēmu sevi piesaka jau trešais Open Air Vintage Festivāls, bet par to tuvāka informācija tieši un precīzi šeit –>
http://retrospectro.wordpress.com/2010/02/14/open-air-vintage-festival-is-coming-to-town/
Tā Zzzane, kas tik ļoti to filmu un, jā, arī festivālu gaida! Vīii!
Konfekte sirds formā
Skat, skat, Aiga jau pasteigusies man priekšā uztapināt sirsniņdienas ierakstu, bet tas nu dien priecē!
Jo man tikai gribējās ko negaru pateikt. Kādreiz un vēl pagājušogad man likās, ka nav man vajadzīga tāda Valentīdiena. Nu, ka svētkus var svinēt katru dienu..un jo īpaši mīlestības svētkus. Un šķiet, ka šādus tekstus var dzirdēt no katra otrā. Bet šodien es sadomājos, ka nekā nebija, uzdāvināšu sev un ne tikai vien sev jauku mīlestības svētku vakaru, jo tomēr tomēr…ikdiena nemaz nedod man tik bieži iespēju pašai uzņemties padarīt kādu vakaru par tik svečotu, konfekšainu, mīļu utt., tāpat piederu pie slinko ļaužu bariņa, kam tomēr vajag pabikstīšanu, lai uz ko sarosītos, un tieši tamdēļ šis amerikāniski kalendāriskais datums ir tieši laikā..tas man pabaksta, lai manas aizmāršības, slinkumlāpīšanas mīlēšanas (ha!) dēļ nesanāktu tā, ka šogad aizmirstu sarūpēt kādam jaukus vārdus (ar ko pārāk bieži nedalos), jaukās noskaņās radītu vakaru un mazliet īpašāku sajūtu kā citkārt. Un neiet jau nemaz runa par mīļoto vīrieti, bet vispār…kāpēc, lai mīlestību nenosvinētu kaut vai ar savu mīluli suni, sarūpējot sev ko gardu un viņam viņa mīļoto kārumu, nopērkot viņam rotaļlietu, ar ko abiem vakarā izdauzīties..un beigu galā noskatīties savu iemīļotāko filmu, par godu arī sevis mīlēšanai. Gan jau tu saprati, ko es ar to visu gribēju pateikt..nu, ka neiet jau runa tikai par suņiem un gardumiem, bet par sajūtām, ko paši spējam radīt sev un saviem mīļajiem.
“Un Astrīda nodomāja, ka tas, vai ir, kā dēļ krāsot lūpas, ir tikpat svarīgi kā tas, vai ir, kurp doties.” /”Reisefieber” N.Ložiņskis/
Bučas sūta Zzzane
reizi gadā tavs pulsējums kļūst straujāks..
Spīdīgi nieki veikalu skatlogos sakārtoti vispārpieņemtā sirds formā, laikam tāpēc, ka šāds attēlojums liktos mazliet par skarbu jūtu apzīmēšanai un attēlu karināšanai loga rūtīs..
Taču kāds mans draugs, zinot manu nepatiku pret visām medicīniskajām un anatomiskajām uzpariktēm teica, lai, domājot par sirdi kā orgānu, iedomājos apelsīnu.. viņš jautāja, vai plēšot mazās šķēlītēs un vērojot oranžās šūniņas zem apelsīna ādas, man tas liekas kas neglīts.. protams, varēju melot un teikt, jā, taču tad es pati apgāztu savu ikgadējo Ziemassvētku darbošanos un līksmošanu par mazā apelsīna, citkārt mandarīna, uzbūves aplūkošanu (jā, un arī notiesāšanu).. tad nu, lūk, katru reizi pieķerot sevi nepatikā saraucot degunu, kolīdz galvā iešaujas kas medicīnisks, es iedomājos par apelsīnu..
Taču atgriežoties pie tām estētiski baudāmajām sirdīm un sirsniņām gribējās teikt, ka tā visa jau ir mīlestības epiderma, virskārta, apelsīna miza.. viss slēpjas mūsos, nevis nejaušos atgādinājumos par mīlestības svētku tuvošanos.. mēs dodamies dziļāk, lai vēl aizvien rastu apliecinājumu patiesai skaidrībai, lai Romeo dusētu ar Džuljetu pie sāniem un Meistars rastu savu Margaritu..
Es ticu sajūtām, kas virza, es ticu arī prātam, kad tas māca, bet 14. februāris ir diena, kad sajūtas uzdzīvo.. mīlestības skartie – baudām, un kā Ziedonis teiktu, zibens netrāpītie nenospertie – ejam tālāk, ejam smaidošie..
Mums ir mazais netikums ienīst svētkus tad, ja esam vieni, bet mīlēt tos tad, ja kāds ir ar mums.. protams, šādā dienā ir nenoliedzami labāk būt divatā, taču mīlestību mēs varam atrast arī pie ģimenes, draugiem vai maziem ikdienas niekiem..
Mans šodienas plāns noskatīties filmu, ko man ieteica kāds īpašs cilvēks.. (un filmai ir liels sakars ar mīlestību)..
Skatāmies kopā?..
http://intv.ru/view/?film_id=81074
sajūtīgi neparastu dienu vēlot,
Aiga
Sīkumi, nieki un čabiņas
Saka jau, ka sīkumi iedvesmo. Un saka, ka lielā laime tajās mazajās laimītēs meklējama, bet tās atkal pavisam vienkāršās un it kā mazās lietās.
Manu dienu šodien veido šāds laimīšu saraksts
:
1) tējošana dienas garumā iekš Retro Spectro Vintage veikaliņa, pie viena šujot, lasot, sagaidot ciemiņus un pircējus utt.

2) uz tējošana ierodas kādu laiku neredzēta draudzene ar sarunām par Maljorku

3) aii, un esmu ceļa jūtīs vakara kulinārijas pasākumam. Tas ir tā. Ir apņemšanās, nedēļā reizi gatavot ko tādu, ko manas rokas vēl nav virtuvē sastrādājušas nekad. Šoreiz gulašs (jāa, šo tik iecienīto un visiem zināmo labumu nekad vēl neesmu gatavojusi, tāpēc fiksi labojos).

4) šodien atkal ložņāju pa blogu blogiem. Patīk man tur tās krāsas, tās domas, tā jautrība un svētki, kas vienmēr blogos rodama un sarodama. Un tā šodien ceļu saulītē šo: http://www.katherinejalaty.com/
5) un ,protams, mūzika. Ne dienu bez kādas labas melodijas. Šodien:
Nu tad, lai jums arī jaukiem sīkumiem pilna diena.Zzzane
Zebra
Ar mūziku man ir tādas pavisam īpašas attiecības. Ir mūzika, kas rada tādas izjūtas, ka esi mazliet virs zemes, šķiet galvā kaut kas tauriņu lidojumam līdzīgs notiek un sajūtās tāpat. Vispār tāda viegli mistiska sajūta. Un visa tā iespaidā es vismaz nedēļā reizi dodos mūzikas medībās. Visbiežāk man palīdz cienītā mūzikas kritiķa Žildes komentāri (lai arī viņam bieži velk uz r&b un repu, kas man nu tiešām kaut kā pie sirds neiet..)… ir ir viņam tā saprašana par īstu mantu.
Un tā. Pēdējo dienu favorītmūzika no Beach House un viņu albums “Teen Dream” (2010)!
Ar savu tauriņu prieku dalās Zzzane
Velk uz iepirkšanos!
Lai arī neuzskatu sevi par nasku iepirkšanās dāmu, jāsaka, ka etsy interneta šops mani ievelk arvien dziļāk savā krāšņo lietu pasaulē! Un galvenais, ka tur ir tieši tas, kas manu dāmas sirdi dara vāju, traku, ar tauriņiem utt.- vintage pērles, super duper interesanti roku darinājumi rotu izskatā, orģināli šūdinātas kleitiņas un nekur neredzēti interjera priekšmeti, lai neteiktu, ka brīnumi (uzskaitījums gan turpinās, bet neņemos to šeit līdz galam atspoguļot..lūkojiet vien paši
). Jā, protams, kā vienmēr, nevar jau vēlēties tikai pērles, ir arī pelavu maisi, bet tas jau ir tas īstais labumiņš, jo tieši tur slēpjas spēles prieks- meklē un atrod!
Dažbrīd tā vien liekas, ka veikalos uz ielām man pat vairs negribas iet, jo ir taču www.etsy.com , kur es atradīšo ko īpašāku, labāku, interesantāku utt. Tā, ka, ja vēl neesi ieskatījusies (vai arī ieskatīj-IES. stipras šaubas par vīrišķo kategoriju pārstāvjiem šī bloga ievaros, bet viss, protams, var būt…
), tad tik AIZIET!
UUUUUUN…noreklamējot savējos:
Čau no Zzzanes!
Komentēt



















